Contradictions and challenges to the creation of welfare states and their public governance
| Date |
|---|
2019 |
In contemporary world, with the change of economic, social, political and cultural conditions, the expectations to the support or creation of welfare states are also changing. For the preservation or reinforcement of welfare states, elimination of the arising contradictions is necessary as well as positive, effective answers to the challenges raised to welfare states both in theoretic, ideological-value and practical sense. The aim of this article is to reveal and group the essential contradictions and challenges to welfare states and their public governance. This article is of a phenomenological, analytical-overview type. In chapter 1, the authors provide the notions of contradiction, challenge, welfare state, governance and public governance; chapter 2 analyses contradictions and challenges to public governance of welfare states in international, state and local levels; in chapter 3, the authors analyse the challenges to welfare states in the context of the changes of the 21st century.
Mūsdienu pasaulē līdz ar ekonomisko, sociālo, politisko un kultūras apstākļu pārmaiņām mainās arī izpratne par labklājības valstu atbalstu vai to veidošanu. Lai saglabātu vai nostiprinātu labklājības valstis, nepieciešams novērst augošās pretrunas, kā arī meklēt pozitīvas un efektīvas atbildes uz problēmām, ar ko sastopas labklājības valstis, gan teorētiskā, gan ideoloģiskā, gan praktiskā ziņā. Raksta mērķis ir atklāt un sagrupēt būtiskās pretrunas un problēmas, ar ko sastopas labklājības valstis un to publiskā pārvaldība. Raksts ir ar fenomenoloģisku, analītisku-pārskata ievirzi, tas sniedz neoliberālas individuālistiskas dabas kritiku. Sociāli ekonomisko un politiski administratīvo parādību analīzē autori atsaucas uz gnoseoloģiskām (kognitīvām) un aksioloģiskām (vērtīborientētām) pieejām, kas sniegtas holistiskā perspektīvā. Lai sasniegtu šo mērķi, autori lietojuši sekundāros statistiskos datus, atsaukušies uz avotiem no akadēmiskās literatūras un medijiem, analizējuši, izmantojot salīdzinošās un vēsturiski kritiskās analīzes metodes, lietojuši apraksta un sintēzes metodes. Pirmajā nodaļā autori skaidro pretrunu, izaicinājumu/problēmu, labklājības valsts, pārvaldības un publiskās pārvaldības jēdzienus; otrajā nodaļā analizētas pretrunas un problēmas labklājības valstu publiskajā pārvaldībā starptautiskā, valstiskā un vietējā līmenī; trešajā nodaļā autori analizē izaicinājumus, ar ko sastopas labklājības valstis 21. gadsimta izaicinājumu kontekstā. Sevišķi būtiska pretruna saistībā ar labklājības valstu pārvaldību starptautiskā un valstiskā līmenī ir pretruna starp tirgus ekonomiku un sociālo tirgus ekonomiku. Ekonomisko pretrunu vidū, kuras tieši ietekmē arī publiskās pārvaldības pretrunas, ir pretrunas starp atsevišķām ražotājvalstīm (vai valstu grupām), tirdzniecības perfekcionismu un brīvo tirgu. Ir iespējamas nesaskaņas un pretrunas labklājības valstu tiesību sistēmās starp vispārējām un administratīvajām tiesībām. Šis pieņēmums pirmām kārtām darbojas Apvienotās Karalistes gadījumā, kas uz vispārējo tiesību pamata pamet Eiropas Savienību. Cita pretruna, ar ko sastopas labklājības valstis, vai kas tās rada, ir saistīta ar attiecībām starp centru un perifēriju. Tā sauktais “centrs” tiecas pēc lielākas pārvaldības centralizācijas, savukārt perifēriju pašvaldības tiecas pēc lielākas decentralizācijas. Nozīmīga pretruna pārvaldībā ir saistīta ar nacionālajām attiecībām valstu iekšienē, kuras var izvērsties konflikta attiecībās un ietekmēt visu pārvaldības sistēmu konkrētā valstī, kā arī tās starptautisko situāciju. Jautājumi, kas ir būtiski ne tikai kognīcijas un praktiskās aktivitātes, bet arī vērtību ziņā, ietver atbilstību starp labklājības valsts modeļiem un valsts administrācijas modeļiem. Tas nozīmē, ka ideālā gadījumā šiem modeļiem ir jāuzrāda loģiska savstarpēja atbilstība un saistība. [...]